Kā izmērīt attālumu pa taisnu līniju no topogrāfiskās kartes

Autors: William Ramirez
Radīšanas Datums: 15 Septembris 2021
Atjaunināšanas Datums: 21 Jūnijs 2024
Anonim
Determine straight line distance
Video: Determine straight line distance

Saturs

Topogrāfiskā karte ir divdimensiju karte, kas attēlo trīsdimensiju reljefu, norādot zemes virsmas pacēlumu, izmantojot kontūru līnijas. Tāpat kā jebkurā kartē, attālumu starp diviem punktiem topogrāfiskajā kartē mēra pa taisnu līniju, kas tos savieno, it kā starp šiem punktiem lidotu putns. Vispirms tas tiek darīts, un tikai pēc tam tiek ņemts vērā virsmas reljefs un citas reljefa iezīmes, kas var ietekmēt kopējo maršruta garumu. Uzziniet, kā izmērīt attālumu pa taisnu līniju.

Soļi

1. metode no 3: attāluma mērīšana ar lineāro skalu

  1. 1 Ievietojiet kartē papīra sloksni un atzīmējiet uz tās punktus. Ievietojiet kartītē papīra sloksni ar taisnu malu.Izlīdziniet šo malu vienlaikus ar pirmo (“punkts A”) un otro (“punkts B”) punktu, attālumu, starp kuru vēlaties izmērīt, un atzīmējiet uz papīra šo punktu atrašanās vietu.
    • Paņemiet pietiekami daudz papīra sloksnes, lai segtu attālumu starp interesējošajiem punktiem. Ņemiet vērā, ka šī metode ir labāk piemērota salīdzinoši īsu lineāru attālumu mērīšanai.
    • Nospiediet papīra sloksni pret karti un mēģiniet pēc iespējas precīzāk atzīmēt divu punktu atrašanās vietu.
  2. 2 Pievienojiet papīra sloksni lineārai skalai. Meklējiet lineāro skalu topogrāfiskajā kartē, kas parasti atrodas kartes apakšējā kreisajā stūrī. Novietojiet papīra sloksni ar divām atzīmēm, lai noteiktu attālumu starp tām. Izmantojiet šo metodi, lai izmērītu nelielus attālumus, kas atbilst lineārai skalai.
    • Pirmkārt, pievērsiet uzmanību proporcijai, kas parādīta lineārā skalā. Tas norāda, kāds reālais attālums atbilst garuma vienībai kartē. Piemēram, topogrāfisko karšu mērogs bieži ir 1: 100000, kas nozīmē, ka viens centimetrs kartē atbilst vienam kilometram uz zemes; ja skala ir 1: 50 000, tad viens centimetrs satur 500 metrus utt.
    • Lineārajā skalā parasti tiek norādīta galvenā skala. Šī skala ir sadalīta vienādos segmentos, kurus sauc par skalas pamatu. Tie tiek skaitīti no kreisās uz labo pusi no nulles vērtības, un blakus ir norādītas atbilstošās vesela skaitļa vērtības. Turklāt no labās uz kreiso pusi tiek parādīta papildu, detalizētāka skala, uz kuras skalas pamatne ir sadalīta mazākos segmentos.
  3. 3 Noteikt bOlielāko attālumu galvenajā skalā. Novietojiet papīra sloksni uz skalas tā, lai labā atzīme sakristu ar skalas veselu skaitli. Šajā gadījumā kreisajai atzīmei jābūt papildu skalā.
    • Galvenās skalas punktu, kurā būs labā atzīme, nosaka nosacījums, ka kreisajai atzīmei jāatrodas papildu skalā. Šajā gadījumā ir jāapvieno pareizā etiķete ar veselu skaitli galvenajā skalā.
    • Vesels skaitlis, kas atbilst galvenās skalas labajai atzīmei, norāda, ka izmērītais attālums ir vismaz tik daudz metru vai kilometru. Atlikušo attālumu var precīzāk noteikt, izmantojot papildu skalu.
  4. 4 Dodieties uz papildu skalu, uz kuras skalas pamatne ir sadalīta daļās. Izmantojot papildu skalu, nosakiet attāluma mazākās daļas garumu. Kreisā atzīme sakritīs ar veselu skaitli sekundārajā skalā - šis skaitlis jāsadala ar desmit un jāpievieno attālumam, kas noteikts primārajā skalā.
    • Kā likums, atsevišķi segmenti papildu skalā ir mazi taisnstūri, kas ērtības labad ir pārmaiņus iekrāsoti tumšās un gaišās krāsās. Jūs pat varat novērtēt mazākas attāluma daļas - lai to izdarītu, jums vajadzētu garīgi sadalīt īsu skalas segmentu desmit daļās un noteikt, cik daudz šādu daļu nogriež kreisā atzīme.
    • Pieņemsim, ka viens centimetrs lineārā skalā atbilst 1000 metriem: tad, ja labā atzīme sakrīt ar skaitli 3, attālums starp punktiem ir vismaz 3000 metri jeb 3 kilometri. Ja tajā pašā laikā kreisā atzīme nokrīt uz kreisās skalas segmentā, kas atbilst 900 metru attālumam, šie 900 metri jāpievieno 3 kilometriem. Ja kreisā atzīme atrodas tieši šī segmenta vidū, tas pievieno vēl 50 metrus (jo visa segmenta garums ir 100 metri), kas jāpieskaita kopējam attālumam. Rezultātā attālums starp punktiem būs 3950 metri.

2. metode no 3: Skaitliskais attāluma mērījums

  1. 1 Atzīmējiet attālumu uz papīra sloksnes. Novietojiet papīra sloksni ar taisnu malu uz kartes un izlīdziniet to ar punktiem, starp kuriem vēlaties izmērīt. Uz papīra atzīmējiet “punkts A” un “punkts B”.
    • Piespiediet papīra sloksni pret karti un nelieciet to, lai iegūtu pēc iespējas precīzākus rezultātus.
    • Ja vēlaties, papīra vietā varat izmantot lineālu vai mērlenti. Šādā gadījumā pierakstiet izmērīto attālumu starp punktiem milimetros.
  2. 2 Izmēriet attālumu ar lineālu. Novietojiet uz papīra lineālu vai mērlenti un izmēriet attālumu starp abām atzīmēm. Izmantojiet šo metodi, lai izmērītu lielus attālumus, kas atrodas ārpus lineārās skalas, vai ja vēlaties aprēķināt attālumu pēc iespējas precīzāk.
    • Mēģiniet noteikt attālumu līdz tuvākajam milimetram.
    • Atrodiet mērogu kartes apakšā. Šeit jānorāda garumu attiecība, kā arī segments (lineārā skala) ar centimetriem. Parasti ērtības labad skalu izvēlas veselos skaitļos, piemēram, 1 centimetrs = 1 kilometrs.
  3. 3 Aprēķiniet attālumu pa taisnu līniju. Lai to izdarītu, izmantojiet kartē izmērīto attālumu milimetros un skaitlisko skalu, kas ir garumu attiecība. Reiziniet izmērīto attālumu ar skalas saucēju.
    • Pieņemsim, ka karte parāda mērogu 1: 10000. Ja kartē izmērītais attālums starp punktiem A un B ir 10 centimetri, reiziniet 10 ar 10 000. Tā rezultātā attālums taisnā līnijā starp punktiem A un B būs 100 000 centimetru.
    • Iegūto attālumu var pārvērst ērtākās vienībās. Mūsu piemērā 100 000 centimetru ir 1 kilometrs.

3. metode no 3: Turpmākie mērījumi

  1. 1 Izmēriet attālumu, kas ir pārāk tālu lineārai skalai. Attālums starp punktiem var pārsniegt kartē redzamās lineārās skalas garumu. Šajā gadījumā attālumu var sadalīt vairākos īsākos segmentos vai izmantot lineālu vai mērlenti.
    • Lai izmantotu lineāro skalu liela attāluma mērījumiem, izlīdziniet labās rokas atzīmi ar lineārās skalas labo punktu. Pēc tam atzīmējiet lineārās skalas kreiso malu uz papīra sloksnes un atzīmējiet attālumu starp šo punktu un labo atzīmi. Pēc tam izmantojiet jauno punktu kā labo atzīmi un izmēriet attālumu starp to un kreiso atzīmi, izmantojot lineāro skalu. Pievienojot šo attālumu iepriekšējai vērtībai, iegūstat vēlamo attālumu starp punktiem.
    • Ja attālums starp punktiem ir pārāk liels un jums trūkst lineāla, mēģiniet izmantot mērlenti.
  2. 2 Lai izmērītu attālumu pa izliektu līniju, sadaliet to taisnos segmentos. Ja jums ir jāmēra attālums starp vairākiem punktiem, kas neatrodas vienā taisnē, pietiek noteikt attālumus starp blakus esošajiem punktiem un tos pievienot. Ja vēlaties izmērīt attālumu pa gludu izliektu līniju, sadaliet to taisnās līnijās un saskaitiet arī to garumus.
    • Mērīšanai, tāpat kā citām lietām, izmantojiet papīra sloksni ar taisnu malu. Tā vietā, lai izmērītu attālumu starp diviem punktiem A un B, izmēriet taisnu līniju segmentu garumu gar izliektu līniju un pievienojiet tos kopā. Šiem segmentiem varat arī secīgi uzlikt papīra sloksni tā, lai iepriekšējā segmenta beigu punkts sakristu ar nākamā sākuma punktu, un tādējādi uzzīmējiet visu segmentu garumus uz papīra un pēc tam izmantojiet lineāro skalu, lai izmērītu attālums starp sākuma un beigu punktiem.
    • Lai iegūtu lielāku precizitāti, sadaliet izliekto līniju taisnākās līnijās.
  3. 3 Atrodiet attālumu līdz punktam, kas atrodas ārpus kartes. Daudzas topogrāfiskās kartes parāda attālumu no kartes malas līdz objektam, kas nav redzams kartē - pilsētas, lielceļi, satiksmes krustojumi utt. Izmēriet attālumu no interesējošā punkta līdz kartes malai un pievienojiet tam norādīto attālumu.
    • Vispirms izmēriet attālumu no punkta A līdz kartes malai, izmantojot papīra lapu vai lineālu, kā aprakstīts iepriekš.Pēc tam pievienojiet tai attālumu līdz interesējošajam objektam, kas norādīts kartes laukos. Rezultātā jūs atradīsit attālumu no punkta A līdz šim objektam.
    • Pirms attālumu pievienošanas pārliecinieties, vai tie ir vienādās vienībās.

Brīdinājumi

  • Parasti attālums taisnā līnijā nav piemērots maršruta plānošanai, jo tas neņem vērā reljefu un citas reljefa iezīmes. Faktiski attālums gandrīz vienmēr ir lielāks par to, kas tiek mērīts kartē pa taisnu līniju.

Ko tev vajag

  • Topogrāfiskā karte
  • Papīra sloksne ar taisnu malu
  • Zīmulis vai pildspalva
  • Lineāls vai mērlente (pēc izvēles)
  • Kalkulators (pēc izvēles)

Papildu raksti

Kā lietot kompasu Kā lasīt karti Kā atrast norādes bez kompasa Kā atrast platumu un garumu Kā nolasīt koordinātas UTM sistēmā Kā aprēķināt nobraukto attālumu, izmantojot soļus Kā lietot karti Kā cept zefīrus Kā izdzīvot vilku uzbrukumā Kā izdzīvot kritienā no liela augstuma Kā noturēt sirseņus prom no mājām Kā aizdedzināt sērkociņu Kā salikt telti Kā izdzīvot mežā